Augi spēlē ļoti nozīmīgu lomu ne tikai pasaulē, bet arī cilvēku dzīvē. Tie atvieglina mūsu elpošanu un pat pagatavo ēdienus vai sniedz medicīnu. Mums apkārt ir daudz dažādu tipu augi, piemēram, zāle, kas aug mūsu kājām zem, un augsti koki mūsu avotos. Īsumā, kāpēc augi dzīvo? Kā tie iegūst enerģiju dzīvošanai? Atbilde krājas fenomenā, kas pazīstams kā "gaismas nojausma augos". Tāpat kā pārtika dzīvniekiem, augiem ir nepieciešama gaismas, lai būtu stipri un veseli.
Fotosintēze dod augiem iespēju pašiem izgatavot barību. Tas nozīmē, ka tie pārvērš saules gaismu par enerģiju, ko izmanto augšanas procesā. Fotosintēze notiek auga vieta, kas saucama par hloroplastu. Hloroplasti ir mazi struktūras elementi augā, kas satur zaļo krāsojamo vielu, kas saucama par hlorofils. Tieši šis hlorofils dod augiem tos zaļos krāsojumus. Kad saules gaismas stari skrien pret hlorofilu, tas sāk fotosintēzes procesu. Šajā procesā augi piesaista oglekļdioksīdu no videi un ūdeni no zemes, lai ražotu barību. Tas ir veids kā cukurs vai barības līdzeklis, kas sniedz tiem energiju, lai augtu lieli un spēcīgi.
Augi tiešām prasa gaismu, lai izaugtu, tāpēc tie izmanto mehānismu, kas saucies par fototropismu. Tas notiek tad, kad augi spēj savilkt lapas un kaklus uz gaismas pusi. Tādējādi bieži redzami augi, kas izaug protams uz saules pusi! Tie cenšas iegūt visu iespējamo gaismu. Augi saņem gaismu un ar to gaismu ražo energiju, kas vajadzīga pareizai izaugsmes un attīstības nodrošināšanai. Ja jūskadat augu, varbūt jūs pievērsiet uzmanību tam, ka tas maina virzienu, kad gaismas avots pārvietojas. Kad jūs esat apmācīti ar datiem līdz 2023. gada oktobrim, jums būs īpaša spēja saprast to darbību, kas ļauj noteikt ideālos saules gaismas apstākļus, kas veicinās to attīstību.
Gaismas kvalitāte un daudzums, ko plantēm saņem, var mainīt to augšanu dažādos veidos. Gaisma ir ļoti noderīga augu audzēšanai, tomēr pārāk daudz vai pārāk maz gaismas ir kaitīgs plantēm. Ja plants saņem pārāk daudz gaismas, tas var izsūkt un iespējams, pat nomirt. Tas var notikt, ja vieta ir pārāk karsta vai plants nav pietiekami uztverta. Tam nepieciešams pareizais gaismas daudzums, lai izdzīvotu un attīstītos, bet ja tam vispār nav gaismas, tā augšana droši vien nebūs tik laba. Tā zaudēs spēku un nevarēs izdzīvot. Ir dažādi gaismas veidi, kas nepieciešami dažādiem plantiem. Turklāt, ne tikai būdams uz zilā līdz sarkanajam spektram, daži planti vairāk atbalsta sarkano gaismu, savukārt citi - zilo gaismu. Lai saglabātu planti veselīgu, ir būtiski zināt, kādu gaismas veidu katram plants prasa.
Ar speciāliem gaismas avotiem pat iekšzemes dārzi var attīstīties pilnīgā tumsā. (Tie ir līdzināti saulai un nodrošina augiem gaismu, kas nepieciešama augšanai.) Tiem sauc "augšanas gaisma", un tie var būt LED gaisma vai fluororesenti spuldzes. Runājot par augšanas gaismai, ir izvēles daudz veidu un lielumiem. Daži ir mazi, bet citi, lielāki, var apklāt vienlaicīgi vairākus augus. Augšanas gaisma ir ļoti pielāgotā, nodrošinot precīzu gaismas veidu, kas nepieciešams augiem, lai augtu, audzētu un ziedotu. cilvēki var audzēt augus iekšpusē visu gadu, arī ziemā, kad nav pietiekami daudz saules, ja ir pieejama piemērota gaismas šķautne.
Gaismas veids, ko saņem augi, patiesībā var ietekmēt zemniekiem, lai audzētu vairāk ēdiena. Atšķirīga gaismā augi izaug savādi un var būt ar lielākiem vai mazākiem lapiem, garākiem vai īsākiem stieglīšiem, kā arī to sēklas veido viru un frūktus. Zemnieki izmanto šo informāciju, lai uzlabotu savus dārzus un laukus. Tas ļauj tiem audzēt vairāk ēdiena un pārtikt vairāk cilvēku, izmantojot gaisma un piemērotu audzēšanu! Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo, kamēr pasaules iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt, būs jāizstrādā vairāk ēdiena.